Kadiķis – mūžzaļš krūms, kas dabiskos apstākļos aug nabadzīgā, smilšainā un sausā augsnē, silos un kalnu nogāzēs. Kadiķogas veidojas tikai uz sievišķajiem krūmiem un nogatavojas trīs gadu laikā. Pirmajā gadā kadiķis zied, otrajā gadā izveidojas zaļas ogas, bet trešā gada vasaras beigās ogas nogatavojas, kļūstot zilgani melnas un aromātiskas. Un tikai tad kadiķa ogas var ievākt un izkaltēt. Čiekurogas ir grūti novākt, jo tās atrodas starp kadiķa adatveida lapām.

Kadiķogas palielina apetīti, tās lieto marinādēs, gatavojot medījumu un dažādas mērces. Žāvējot gaļu kadiķu dūmos, protams, izmanto kadiķa zarus. Kadiķogas pievieno džinam un vīnam. Ja kadiķogas samaisa ar dažādiem garšaugiem, mērce, ko pasniedz pie makaroniem, iegūst izsmalcinātu garšu. Viduslaikos uzskatīja, ka kadiķogām piemīt maģisks dziedējošs spēks, mūsdienās tās lieto apetītes uzlabošanai.