Magoņu, kas mums pirmām kārtām pazīstamas kā garšīga piedeva smalkmaizītēm, dzimtene ir Tuvie Austrumi un Vidusāzija. Magoņu sēkliņu patīkamā riekstu garša tika atklāta jau sen, bet sengrieķu ārsts Halenoss ieteica lietot magones jau II gadsimtā pirms m.ē. Senos laikos magones tika izmantotas narkozei.

Mūsdienās magones audzē Bulgārijā, Dānijā, Indijā, Irānā, Holandē, Rumānijā, Turcijā un Vācijā. Kulinārijā un konditorejā izmanto tikai magoņu sēkliņas. Magones – svarīga daudzu garšvielu maisījumu sastāvdaļa, jo ar to palīdzību var biezināt ēdienu.