Tex Mex ceļojums caur četriem ASV dienvidu štatiem
2006. gada rudenī, mums – Santa Maria darbiniekiem no Baltijas valstīm un Zviedrijas, bija iespēja piedalīties aizraujošā ceļojumā, kura mērķis bija pamatīgi iepazīties ar Tex Mex virtuvi. Ceļojums sākās Hjūstonā, Teksasas štatā, no turienes devāmies caur Ņūmeksikas un Arizonas štatiem uz Losandželosu Kalifornijas štatā. Mēs apmeklējām daudz sabiedriskās ēdināšanas vietu un ceļojuma desmit dienu laikā notika vairāki interesanti piedzīvojumi.

Pastāstīsim arī Jums vislabāk atmiņā palikušos iespaidus par ēdiena dažādību katrā štatā. Vispārinot var teikt, ka austrumu pusē, Teksasas štatā, viss bija liels – ēdiena porcijas, automašīnas un cilvēki. Jo vairāk uz rietumiem, jo mazāks viss kļuva un Losandželosā viss bija jau ļoti eiropeisks un pierasts.
Teksasa

Hjūstonā mūsu pirmais piedzīvojums bija barbekjū restorāns “Swinging Door”. Šī nebija īsti Tex Mex ēstuve, tomēr ēdienkartē bija mājas likums: ja tu sāc ēst ar jalapeno, tad tas tev arī IR jāapēd. Restorānu īpašu padarīja lielas barbekjū krāsnis, kuras bija izvietotas visas sienas garumā un kurās tika cepta īsta barbekjū gaļa – liellopu gaļa tika ielikta krāsnī jau iepriekšējā vakarā. Galvenais uzsvars ēdienā bija gaļa, ribiņas, grilētas desiņas un pat vismazākā regular porcija lika pacīnīties.

Austinā apciemojām slaveno restorānu „Trudy’s”. Šajā ļoti populārajā restorānā tiek piedāvāti Mehiko virtuves ēdieni, un vakaros rindā te jāgaida pat vairākas stundas. Gandrīz visām mūsu apmeklētajām vietām bija raksturīgi tas, ka klientiem restorāns uzsauca kukurūzas čipsus un salsas mērces bļodiņu. „Trudy’s” ēdienkartē bija atrodami visi tradicionālie Tex Mex ēdieni: kesadijas (quesadilla), fahitas (fajita), burito u.c. ēdieni, kurus nu jau arī mēs esam raduši ēst mūsu pašu Tex Mex kafejnīcās, taču bija arī tādi ēdieni, kurus mēs nebijām garšojuši, piemēram, poquito flaquites, kas ir pildītas un pēc tam apceptas brūnas un kraukšķīgas tortiļas.

Arī parastākiem ēdieniem tika piedāvāti ļoti garšīgi pildījumi, piemēram, kesadijas ar svaigu spinātu, pikantu melno pupiņu, sēņu, sauted (ātri apcepti lielā karstumā un mazā tauku daudzumā) tomātu un sīpolu pildījumu.
Īpaši garšīgs bija ar vistu un sieru pildīts avokado, pārklāts ar krēmīgu mērci un sieru, kas tika pasniegts ar svaigiem salātiem un tomātiem.
Restorānā tika piedāvāts arī Migas Dias ēdiens, kas tradicionāli ir bijis brokastu ēdiens, pagatavots no iepriekšējā dienā pāri palikušajām tortiļām un maizes. Šodien tas ir kļuvis par populāru uzkodu, un par to, ka tas ir gluži kārtīgs ēdiens, liecināja arī cena, kas uzkodu vidū nebija no lētākajām.
Dzērienu klāstā – Mexican Martini, ko bārmenis pagatavoja šeikerī, sajaucot tajā tikai viņam zināmus komponentus un klientam ielejot pirmo glāzi. Atlikušo dzērienu klients izdzer pats vakara gaitā. Šeikerī ietilpst aptuveni piecas glāzes, un nerakstīts likums ir, ka vairāk par diviem šeikeriem vienam cilvēkam netiek pasniegts.
Ņūmeksika
Tālāk braucām uz Ņūmeksikas štatu, kas patiesi šķita kā īsta Mehiko. Šeit dominēja tradicionālais Mehiko stils, modernāku vai fusion virtuvi šeit atrast mums neizdevās. Laskrusesas (Las Cruzes) vecpilsētā Old Mesilla atradām jauku un mājīgu restorānu „La Posta”.

Šis restorāns darbojas jau no 1939. gada, kad restorānu izveidoja jaunā un enerģiskā Keitija Grigsa Kamuņesa. Sākumā te bijuši tikai četri galdi un dubļaina grīda bez ūdens un kanalizācijas. Restorāns lepojas ar savām tradīcijām un piedāvā pēc autentiskām, gadsimtiem vecām receptēm pagatavotus ēdienus, kas nāk no Fonteinu, Čevasu un Grigsu ģimenēm – acīmredzot vietējiem tas izsaka vairāk nekā tādiem svešiniekiem kā mēs. Ēdieni šeit bija ļoti garšīgi!
Pamēģinājām dažādus ēdienus, kuru starpā bija arī chile rellenos jeb pildīti čili pipari. Zaļie čili pipari bija pildīti ar sieru, pārklāti ar mīklu un apcepti brūni.
Ēdiens, kas ēdienkartē ir kopš 1939. gada, ir Tostadas Compuestas, tradicionālais Ņūmeksikas ēdiens – grauzdētas kukurūzas tortiļas bļodiņas, pildītas ar čili kon karne (chili con cariene) un pārklātas ar lapu salātiem, tomātu kubiņiem un rīvētu sieru.

Dzērienu vidū jāatzīmē kokteilis ar nosaukumu Horny Rita, pie kura ēdienkartē bija pamācība: smaidiet, kad šo pasūtāt!

Arizona
Nākamā pieturas vieta bija Arizonas štatā Tuskonā, kur atmiņā vislabāk ir palicis kafejnīca „Poca Cosa”.

Kafejnīca savu ēdienkarti dēvēja par Nuevo Mexico virtuvi, un šī bija vieta ar modernu stilu un interjeru. Šeit nebija pat drukātu ēdienkaršu un katru dienu bija cita ēdienu izvēle, kas tika uzrakstīta ar krītu uz tāfeles. Viesmīlis nāca ar tāfeli rokās un izstāstīja līdz sīkumiem par katru ēdienu un kā tas tiek gatavots. Kafejnīcu uzturēja sieviete no Mehiko, kura pati bija šefpavāre un staigāja starp galdiņiem, runādamās ar klientiem. Šajā kafejnīcā radās ļoti patīkama mājīga sajūta!
Šo vietu īpašu padarīja ļoti lielā svaigu salātu un dārzeņu izvēle, kas tika piedāvāti kopā ar katru ēdienu. Atšķirībā no citām ēstuvēm, šeit rīsi tika pasniegti atsevišķā bļodiņā. Mēs pamēģinājām pārsteiguma ēdienu, kas sastāvēja no trīs dažādiem ēdieniem, ko pavārs pasniedza pats pēc savas izvēles. Pie viena galda vienādi pārsteiguma ēdieni netika nesti.

Kalifornija
Losandželosā diemžēl neatlika vairs tik daudz laika, kā mēs vēlētos, jo šis bija mūsu ceļojuma galamērķis. Tomēr varam izcelt ātrās ēdināšanas restorānu „Baja Fresh”.

Kā nosaukums jau saka priekšā, galvenais uzsvars ir veselīgs un svaigs ēdiens. Šī ēstuve ir labs piemērs, ka „ātrajam ēdienam” nav noteikti jābūt neveselīgam un taukainam. Restorānā viss tiek gatavots uz vietas, netiek izmantotas iepriekš uzsildītas vai konservētas pārtikas izejvielas, kā arī mikroviļņu krāsnis, pārtikas izejvielu izcelsme tiek uzraudzīta un kvalitāte netiek ziedota kompromisu vārdā. Ēdienkarte bija vienkārša un īpaši nepārsteidza: burito, tako, kesadijas, fahitas. Viss bija ļoti krāsains un patiesi svaigs. Kā raksturīgs Tex Mex ātrās ēdināšanas iestādēm, šeit bija salsas bārs, kurā pieejama dažādu salsu un mērču izvēle, kā arī čili, halapenjo pipari, sīpoli un svaigs koriandrs.

|